Ja man pirms diviem gadiem kāds būtu pateicis, ka es braukšu ar motociklu, pie tam vēl baiku, es labākajā gadījumā būtu tikai pasmējies par šādu frāzi.

Taču viss krasi mainījās, kad mani pa Rīgu izvizināja kursabiedra paziņa (šķiet, ka sauca Ojārs) ar oranžu baiku. Es pat īsti neatceros ne moča motora tilpumu, ne modeli, ne ražotāju. Atceros tikai sajūtas, kas pārņēma lidojot (vārda tiešākajā nozīmē) pa mazo ieliņu netālu no kojām.

Spidometru saskatīt nevarēju, jo nebija ķiveres, taču kad prasīju, uz cik braucām, atbilde mani nedaudz pārsteidza: "Vienā brīdī biški virs 200 bija". Tagad, protams, šķiet stulbi- pēc pāris aliem sēsties aizmugurē nepazīstamam cilvēkam, kas tevi pa pilsētu vizina 4 reizes pārsniedzot atļauto ātruma ierobežojumu, pie tam, pilnībā bez jebkāda aizsargekipējuma. Taču, tajā brīdī manī dzima ideja: "Eh cik forši, es arī kādreiz tā gribētu.", bet nekas vairāk. Nekādu konkrētu plānu, ka uzreiz kārtošu tiesības un gribu nopirkt moci, nekā tāda toreiz es nejutu.

Viss sākās šī gada vasaras sākumā, kad uzzināju, ka bijušais klasesbiedrs plāno kārtot A kategorijas tiesības (motocikli bez jaudas ierobežojumiem). Tajā brīdī laikam manī kaut kas noklikšķēja- vairs bija vienalga, ka motociklisti vidēji 16 reizes biežāk par autovadītājiem iekļūst avārijās, ka motociklisti avārijās iet bojā 30 reizes biežāk par citiem transportlīdzekļu vadītājiem, un ka tad es vadītu transportlīdzekli, kas no 0-100km/h paātrinās mazāk kā 4 sekundēs.

Tā nu pa vasaru Gulbenē sāku trenēties braukšanā (iepriekš biju braucis ar rolleri, un kaut kad dikti sen- ar Minsk pa pagalmu). Pusotra mēneša laikā, braucot 2 reizes nedēļā biju apguvis pietiekami daudz iemaņu, lai nokārtotu braukšanas eksāmenu, ko ar pirmo reizi arī izdarīju.

Un tad sākās grūtākā daļa- no visa plašā ss.lv piedāvājumu klāsta atrast pēc iespējas labāku motociklu par pēc iespējas zemāku cenu. Iecerēto sākotnējo budžetu gan nācās nedaudz palielināt, taču galu galā nonācu pie šāda aparāta iegādes: Honda CBR 600, 1999. gada.

Par iespaidiem ar viņu braucot nedaudz vēlāk, taču man joprojām ir nedaudz bail no viņa :>