Iepriekš jau rakstīju par CyanogenMod pirmajiem iespaidiem. Pēc nedēļu ilgas CyanogenMod lietošanas esmu nonācis pie secinājuma, ka īsti lietojama priekš ne-geekiem šī firmware vēl nav.
Iemesli:

• Neatbildēto zvanu skaits
  Jau iepriekš rakstīju, ka stock aplikācija zvanīšanai šajā firmwarē ir ļoti neērta, tāpēc jāizmanto alternatīvas. Taču šīm alternatīvām ir viena problēma- tās neprot/negrib nonullēt neatbildēto zvanu skaitu pēc tam, kad notifikācija par neatbildēto zvanu ir dzēsta.
• Pārlūka stabilitāte
  Iespējams, ka šī problēma jau eksistēja uz Desire standarta firmwares, un es to pamanīju tikai tagad, bet šaubos. Īsumā- dažās lapās nestrādā vai nu JavaScript, vai formas submitošana- pēdējais piemērs, ko pamanīju bija salidzini.lv meklēšana.
• Problēma ar mājas ekrānu
  Šādu problēmu es gan esmu piefiksējis tikai vienreiz, bet tas tāpat radīja WTF? sajūtu- no mājas ekrāna pēkšņi pazuda apakšējo ikonu rinda (zvanīšana/aplikāciju izvēlne/pārlūks). Tikpat ātri kā uzradusies, šī problēma arī pazuda- nobloķējot un atbloķējot ekrānu
• Kameras autofokuss
  Kameras autofokuss darbojas dīvaini. Pareizāk sakot, dažreiz darbojas, dažreiz nedarbojas. Pēc tam, kad fokusu uzstāda manuāli (piespiežot vajadzīgajā attēla vietā), izskatās, ka kādu brīdi darbojas korekti- līdz nākošajai reizei, kad savajagās kameru

Tiesa gan, arī ilgstoši darbojoties ar telefonu, ir radusies sajūta, ka baterija turas ilgāk, nekā uz stock Desire programmatūras- kas noteikti ir trekns pluss CyanogenMod.

Ko no šī visa var izsecināt? CyanogenMod noteikti nav piemērots cilvēkiem bez padziļinātām tehnoloģiskajām zināšanām/domāšanas, kā arī stabilitāti varētu vēlēties labāku. Lai gan stabilitāte bija viens no iemesliem, kādēļ es atteicos no Desire stock operētājsistēmas (par to sīkāk var izlasīt iepriekšējā rakstā), arī CyanogenMod manās acīs nav īpaši stabila operētājsistēma- vismaz darbojoties uz HTC Desire.